dienas pēc dienas

biju uz Dīvu vakaru.. Man patika... Pārpasaulīga sajūta bija tad, kad spēlēja G. Mālera simfoniju, klusuma brīžos no blakus ēkas varēja dzirdēt kora balsis un vēl pērkonu...


Redzēju mazu, dzeltenu mašīnīti, kurai bija nummurzīme "UNA", pie stūres sēdēja ļoooto omulīgs vīrs, vecumā starp 40 un 50...