dienas pēc dienas

Gatavojos iziet no mājas, jābūt uz klavierēm vēlāk, bet līdz tam jāapskatās viena missa, ko nākošsvēdien ar Volksoperas kori būs jādzied, izpalīdzzēšu soprāniem korī.
Šodien koncerts Lehāra pilī, būs viena ārija jādzied, kopā ar kamerorķestri. Jāiedziedās. Foršākais, ka vienīgais mēģinājums ar orķestri būs tieši šodien 2 stundas pirms koncerta! ha! :D
Vakar biju vnk "grandioza". Man bija noklausīšanās. Pa ceļam uz noklausīšanos jutu, ka būšu par vēlu, tramvajā pārvilku laiviņas uz augstpapēzu kurpēm, izbrāzos no tramvaja, pulkstenis bija tieši divas minūtes pirms mana noklausīšanās laika, un man bija vēl divi kvartāli jānoskrien līdz tai vietai, kur bija noklausīšanās, visam vēl pa godu, pēkšņi savā galvā sāku stāvus pēc latviešu metodes skaitīt, līdz ar ko nevarēju atrast vajadzīgo telpu, jo atrados vienu stāvu zemāk.. Beigās laimīgi atradu telpu (ar nelielu palīdzību no malas) un iebrāzos kā viesulis tajā, atvainojos, ka nokavēju, attaisnojos, ka nevarēju telpu atrast. aizelsusies. Iedodu notis kormeistaram, un aidā, ārija vaļā. HAHAHA, nezinu kā bija, biju pārāk aizņemta, koncentrējoties uz to, lai pa vidu neelsoju. Tas tā kā būtu nokārtots. Tad nāca monologs. Skaitīju Žannas darkas monologu pirms sārta. Biju aptuveni monologa vidī, kad man sāk zvanīt telefons... Izliekos, ka neko nedzirdu un stāstu tālāk. Žūrijas sejās manāms smaids (neskatoties uz to, ka es tūlīt miršu), telefons turpina zvanīt.. Beigās pasaka paldies. Pāris formalitātes sakarā ar to, ka viņi grib, lai es dialektā runāju, noskaitu mazu fragmentu no pašlaik gatovotās Franzi, un šamējie priecājas, ka es labi runājot. Paldies. Eju ārā, pārģērbšos. Uzvelku bikses, kreklu, kleitu ielieku somā, uzvelku vienu laiviņu. Bet otras nav. Nekur. esmu atstājusi tramvajā... Vienkārši graujošā Anete. Tā par sevi vakar pārsmējos!!

OK
Lai jums laba diena un lai man labs koncerts! :)