dienas pēc dienas

Pēdējās dienās es jūtos kā filmas varone, kas nonākusi savu sapņu piepildījuma sākumā, kur parasti viss iet greizi, un, protams, šur tur spīd pa vidu labas lietas. :)

Visstilīgākais, ko esmu piedzīvojusi pēdējās divās noedēļās ir: 1.Es biju ekskursijā uz Dobblinger (nošu izdevniecība, kas pastāv jau no 18. gs un kopš dobināšanas brīža atrodas tajā pašā vietā), tur ir vēlējušies iespiest savas notis arī tādi komponisti kā Mocarts, Bēthovens, Haidns... Viņi visi ir tur bijuši, sēdējuši tajās pašās telpās... un otra lieta, mēs bijām ekskursijā uz nošu glabātuvi - es turēju rokās ORIĢINĀLO JOHANA ŠTRAUSA SIKSPĀRŅA PARTITŪRU, ar viņa paša roku (un ne tikai viņa, jo, kā zināms, viņa libretists Štrausam palīdzēja darba radīšanā)rakstītu!!! Tās vērtība ir vērtējama ~ 10 milijonu vērtībā...

1dien biju uz modernās mūzikas koncertu, pirms kura man kājā iekoda milzīgs lidojošs kukainis, man kāja niez vēljoprojām.. Un 2dien es sev nogriezu gandrīz visu kreisās rokas pirksta galu (tikai spilventiņš ir cietis).. Bija izklaides ar ātro palīdzību un slimnīcu.. man galu pielīmēja klāt, tagad tikai jāgaida, kad saaugs viss un sadzīs.

Neskatoties ne uz ko, notiek aktīva darbu iestudēšana operetē, - dejojam, dziedam, dziedam, dejojam, tēlojam. ļoti patīk. Jau 27. oktobrī būs pirmais koncerts. Šodien pēc visiem slimnīcas pasākumiem un Paula dzimšanasdienas (mums ar Bīni bija jādzied viena Whitney dziesma.. izgāja labi, visiem, kā vienmēr, patika), es šodien neaizgāju uz stapu un jazz deju, kā vietā 3h nogulēju saldā miegā, un beidzot jūtos kā normāls cilvēks, kurš ir arī spējīgs koncentrēties un saprast ko viņam saka. :D


Ā, Klāviņš mums ir palicis ļoti sociāls - šovakar tusējās ar kora biedriem, kad esam kādā kompānijā, dažreiz mani nelaiž pat pie vārda, UN viņš pēc divām nedēļām brauks ar mazu kamerkori uz Prāgu, kur kopā ar kori dziedās tenoros.. Es nespēju beigt priecāties par viņu!!