Māmiņa man pērk biļeti no Monpellier uz Bruxelles, jo interneta dieviem kaut kas nepatīk manā VISA un Raieneris galīgi nelaipns pret mani. Nezinu, varbūt dzīvojot LT, nedrīkst ievadīt LV adreses? Jēēbkurā gadījumā palūdzos mammai, lai viņa man to biļeri nopērk, pirms cenas nav uzkāpušas līdz .. līdz kam? Līdz piektajam stāvam? 

Viņa man ir gudra sieviete, bet ļoti emocionāla un pavisam noteikti ne datorlabākaisdraugs. Tā nu es pilnībā atstāju biļeti viņas ziņā. Viņas draugs tā kā piepalīdz. Šodien e-pastā trīs vēstules. Pirmajā (subject: biļete) nekāda teksta, tikai biļete.

Otrajā (subject: mācos...):

"Juris mani "spīdzina un liek darīt šitik grūtas lietas... Bet es jau viņu klausu (kaut arī negribu0 UN CĪTĪGI MĀCOS VISU JAUNO UN NODERĪGO!!! UN ESMU LEPNA, KA IZNĀK (AR PUŅĻIEM UN ASARĀM)... Ai, bija uzspiedies lielo burtu taustiņš. Es tak nedzēsīšu, jo tik daudz uzrakstīju..."

Un pielikumā vēlreiz biļete, laikam patiešām iemācījās pievienot pati saviem spēkiem. 

Trešajā (subject: ...):

"Vispaar jau tava mamma ar komjuuteru ir jaaspiezh kopaa

un veel protestee

un vispaar vinja mani izsita no domas ko gribeeju tev rakstiit

Miilja, maacies"

 

CIK JAUKI VIŅI MAN TUR! 

Laikam pieņemšu darba piedāvājumu.