Uguns skrien vēnās, un mana mazulīte ir vienā pacēlienā ar mani. Cēlienā. Aizkari vaļā, visa pasaule redz un mīl. Pie dirsas. Mana mazulīte peld tepat blakus, peld manī. Neprātīgi mīlu. Ar neprātīgi es domāju pavisam noteikti ne prātīgi. Viņa ir es, es esmu viņa. Dzīvojam viens otram, dzīvojam viens otrā. Noskūpsti mani, mazā. Jūti, uguns vēnās? Strāva?
Nebaidies, mīļā, es tevi tagad uzšķērdīšu. Es tevi gribu vairāk, dziļāk. Es tevi pacelšu vēl augstāk. Un drīz došos pakaļ. Mīļā, noskūpsti mani. Kur ir nazis? Paldies. Tas būs tik skaisti, nebaidies. Ko tu jūti? Kur tu esi? Es tevi gribu, un es tevi ņemu aiz tava jaunā roktura. Naža spals ir tava jaunā rociņa, kas pārāk perfekti iegulstas manā plaukstā. Naža spals ir tava jaunā rociņa, kas pacēlusi tevi augstāk, dziļāk, tagad tu visu redzi tīrāk. Smaidi? Noskūpsti mani, mīļā. Kamēr vēl vari. Nolādētā uguns no vēnām iemetas man matos, ellīgi karsts. Es drīz nākšu.
