Vakar Liepājas naktī ar ērmriteņiem ripojām. Negaidīti piebiedrojās vēl pusotrstāvīgs draudziņš. Tik skaisti ripo tieši naktī!


Un vienalga pirms gulētiešanas sūdīgi. Nezināju, ka tā var kontrastēt viena ķermeņa ietvaros.

Vienmēr gribēju pilnu māju dažādu ļaužu. Lai nāk, lai mācās un māca, dalās un gūst, lai ir aprite un dzīvība. Tagad tā riktīgi ir. Un es nepriecājos. Kad nav savējo blakus, grūtāk piedzīvot.