kasi mani un tev taps piedots

mani pašu samulsināja mana subject izvēle. nepavisam neatbilst pēdējo dienu klausītākai mūzikai, kur nu vēl pēdējo notikumu raksturojošām rindām.

vispār interesanti - es atkal mainu domas piecmiljonreižu minūtē. cik bieži kādam gadās kaut ko iesākt un jau pēc minūtes saprast, ka tas nav tas, ko tu vēlējies teikt vai darīt. tikko grasījos rakstīt par rakstīšanu. gribēju sacīt, cik ļoti mani nogurdina gari jo gari ieraksti un raksti. bet pārdomāju, varbūt man vienkārši nav tik daudz, ko teikt, kā citiem. bet ja tā padomā, varbūt tieši tādēļ manī ieklausās, kad es kaut ko saku, nevis vienkārši savelk profesora cienīgu grimasi, kas vēsta pa viltotu ieinterisētību, sapratni. bet ja atkal padomā (nu tā, tāpat vien!), tad tas savā ziņā trenē pacietību un klausīšanās mākslu.

visa šī dzīve ir koks ar diviem galiem!