| TW: paškaitējums un pašnāvība |
Dec. 6th, 2023|11:37 am |
ooooh, instagramā redzēju ļoti labu ierakstu no tiek.lv:
"Runāt par pašnāvību, rakstīt par to sociālajos medijos, bet atteikties no palīdzības, NEKO NEDARĪT SAVAS VESELĪBAS LABĀ IR EMOCIONĀLĀ VARDARBĪBA PRET APKĀRTĒJIEM.
Ja ir tik slikti, jāsaņem palīdzība.
Ja nav tik slikti, tad ar to nedrīkst draudēt un manipulēt. Tā mēs darām citiem pāri."
Tas ir tieši tas, kāpēc es pilnībā esmu pātraucis kontaktu ar Stārķi. GADIEM ilgi ar man šito bāza sejā, "es nomiršu, es nomiršu, es uztaisīšu pašeni, man ir tik slikti, visi un viss tik slikti". Pieliku punktu.
un tā ir labākā dāvana, ko es sev jebkad esmu dāvājis. Pārtraukt attiecības ar cilvēkiem, kuri NEKO NEDARA. Es zinu, kā ir brist uz terapiju un dzert AD, iet tajās stulbajās pastaigās katru dienu, iet uz gym, es zinu, kā ir raudot sevi vilkt ārā no gultas, kad tur ir pūts dienām ilgi, bet ir kaut kas jādara. Uztaisīt normālu ēdienu. Nomazgāties (kaut sēžot dušā uz grīdas, jo nav spēka nostāvēt), iztīrīt zobus. Es to visu zinu. Es to visu esmu darījis. Un turpinu darīt.
Uz sevi kliegt nav jēgas. Tas nepalīdz. Liekas, ka ir jākliedz, nu, bļe, saņemies, kāpēc citi var, kāpēc es nevaru. Bet tas nestrādā. Iejūtība. Rūpes (sākumā teju mehāniskas un tehniskas) par sevi. Kad ir sūdīgi pašam uz sevi vēl kliegt nepadara situāciju labāku. Be gentle to yourself. |
|