| |
[Apr. 11th, 2025|02:16 pm] |
Piektdiena. Divi pēcpusdienā. Viens ķeksītis to-do sarakstā atķeksēts. Vispār gribas aizvērt kompi un iet terasē limonādes dzert jautrā kompānijā. Bet ir vēl visādi darbi un lietas, lampiņas mirgo un ASAP kliedz uz mani no e-pastu stūrīšiem.
- es esmu tik ļoti noguris
- tas ir loģiski, tu daudz dari, cilvēki nogurst. tu drīksti būt noguris
- shit. man tas pat neienāca prātā. tā vietā, lai sev pateiktu, ka es drīkstu būt noguris, es sev reju virsū par to, ka neesmu gana daudz izdarījis.
- tu esi gana daudz izdarījis.
- bet vajag vairāk. vajag visu.
- visu nevar. nu, var, bet tad tu būsi vēl vairāk noguris. katrs darbs paņem kaut kādu daļu no spēka vai kas, nu, ir pretējs nogurumam. un tev nav neierobežots spēka resurss.
- jā, jā, jā. izklausās labi, bet deadline deg jau sarkanās liesmās. |
|
|