| |
[Oct. 25th, 2022|02:01 pm] |
Cerība. Cerība un ticība "brīnumam" negarantē izdošanos.
Sajūtu līmenī ir tā it kā es ietu uz labāko restorānu pasūtīt savu mīļāko ēdienu, arī citi to ir nogaršojuši, slavējuši, bijuši tur vairākas reizes, bet man katru reizi, kad aizeju, netiek mans mīļākais ēdiens. Beidzies. Nav tajā dienā piedāvājumā. Bet es par to esmu domājis dienām, nedēļām, nu jau gadiem. Izsapņots, izcerēts. Bet nav. Bet blakus galdiņam ir. Un, kad prasu, kāpēc man nav, neviens nevar īsti izskaidrot, jo viss ir - rezervācija notikusi, galdiņš iedots, maks un nauda ir, ēdienkarte uz galda nolikta, ziņa virtuvei nodota, bet mīļākais ēdiens līdz manīm nenonāk. Nu, tāda man te metafora.
Pēdējo mēnešu laikā tik daudz ir būts pie ārstiem, visa nodaļa jau mani apskatījusi. Pēc desmitās reizes man jau nu pienākotos vismaz kafija par brīvu un apmaksāta autostāvieta.
Cerība - muļķa mierinājums? |
|
|