| |
[Oct. 13th, 2022|03:27 pm] |
"The more we can accept the past, the greater will become our capabilities for dealing with the present."
Lasu par family constellations, drusku žoklis ik pa mirklim atkarās. Un savelkas visas cilpiņas kopā, vienā lielā, adītā rakstā. Visas vēstures, pagātnes, pieredzes savijušās vienā lielā audumā. Es un tie pirms manis, ģimene.
Nesen redzēju vienu video, kurā bija tāds zīmējums - pa vidu punkts (es) un tad divas svītras no tā ārā - divi vecāki. Un tad no katra no viņiem - arī divas svītras. Nu, ģimenes "koks" uz abām pusēm. Un tad sanāk, ka 10 (??) paaudzēs jau ir 2048 cilvēki bez brāļiem, māsām, onkuļiem u.t.t. Tikai vecāki, vecvecāki u.t.t. Un kaut kā visi tie 2048 (+ citi radi) un vēl paaudzes pirms tam, ietekmē to, kas notiek tagad ar mani. Viss, kas ar viņiem notika, ko viņi juta, ko piedzīvoja. Tas viss ir tepat. Manī. |
|
|