| neaizmirstulītes |
[Sep. 23rd, 2022|06:49 pm] |
Sapratu, ka man ir nevis FOMO (fear of missing out), bet gan fear of being forgotten. Tāpēc nedzēšos ārā no Twitter, Instagram un citiem soc.tīkliem, lai ik pa laikam pasaulei atgādinātu (kad man liekas - tā mani ir drusku piemirsusi), re, te es esmu, man vajag uzmanību!
Neaizmirstiet mani.
Pārvākšanās uz citu valsti ir 100% šito attīstījusi. Es vairs neesmu cilvēku dienaskārtībā. Mani vairs neielūdz uz dzimšanas dienām, talkām un pasēdēšanām, jo "tu taču te vairs nedzīvo". Un, kad aicinu atbraukt ciemos pie manis, tad atbildē ir tukšums. Neatbrauc. Un ar laiku sarakstes izplēn. Nav, par ko parunāt. Nav jaunu piedzīvojumu, cik ilgi tad runāsim par pagātnes notikumiem. Aizpeldam prom cits no cita. Atsvešinamies. Aizmirstam apsveikt. Aizmirstam atbildēt. Aizmirstam.
Un ar jaunu paziņu un draugu iegūšanu man veicas pavisam slikti un bēdīgi. Man ir jāmācās vienatne. Produktīva vienatne.
Saka, ka dzīvo tik ilgi, cik kāds par tevi atceras. Man liekas, ka pārāk daudzi mani sāk aizmirst. |
|
|