(bez virsraksta)
Okt. 15., 2004 | 07:49 pm
No:: kr15h
Lidojoshas somas peedu virs zemes. Paskatos pa labi, acis abzhilbina spuldzes, kas kaa acis njirdziigi manii veras no kaut kaada mistiska dzhipa priekshpuses. Zaljsh vinjsh liekas, kad acis leenaam saak pierast pie speeciigaa kontrasta. Un nekas neskjiet skaists, nekas neraisa emocijas, tikai tuksha draudziiga noskanja. Pljaapaashana par neko, jo ar runaashanu tikai un vieniigi tiek kaveets laiks. Dizhi vajag runaat?! Tomeer gribas! nezinu kaadeelj, bet gribas. Viens vaards, otrs, teikums, smiekli, dazhreiz nee, tad meegjinam teelot shausmiigi apvainojushos. Tomeer - caur smiekliem. Tante #1, tante #2, tante#100 jauktaa seciibaa. nupat sakreejos ar nekad veel neredzeeto tanti #996. Taada miiliiga vinja skjitaas. Tik ljoti miiliiga, ka es paliidzeeju vinjai tikt aaraa no bedres, kuraa nejaushi bija iekaapusi un liidz ar to gandriiz nolauzusi vienam no saviem shikajiem zaabakiem papeedi - pasniedzu roku, vinja to satveera un nelaida vairs valjaa. Es cereeju, ka vinja to nelaidiis valjaa nekad. Tomeer vinjai bija taada speeja vienlaikus iztaustot plaukstu to paarveidot. Vinja negribeeja, lai kaut kas taads notiek. Vinja papeetiija un vietas, kuras nepatika, centaas mainiities. Varbuut nevajadzeeja, tomeer tas notika arii pret manis pasha gribu. Tante nobijaas, un atraavaas no rokas. Vinjai veel joprojaam ir bail. Bet vinja to nezina, jo ir atradusi citu roku par ko tiiksminaaties.
Tas nav nopietni.
Es esmu izkususi shokolaade, kas nupat ielikta ledusskapii.
Tas nav nopietni.
Es esmu izkususi shokolaade, kas nupat ielikta ledusskapii.