(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Sep. 10., 2004 | 08:17 am

Juakais shorit ir vienkaashi forsh. Shoriit no maajas jaaizlec kaadu mirkli aatraak, jo zinu, ka arii shoriit buus jaapaarvar slimiigaas urbanizaacijas radiitais mashiinsastreegums pirms Akmens tilta. Tas shoriit nedriikst mani aizkaveet ne par mirkli!

Bet veel. Veel shoriit nee. Japaeed un tad var domaat kaut ko taalaak. Teeju?!

Kaads mani izsita no varen gudras domas. Mazs zibsnis, bet to ir tik vienkaarsih pazaudeet. Bija labs zibsnis.

Dzhonijs bravo un pliveklis.

Zeme dreb - tieshaam kaads kaut ko spridzina. Vai netaalu no maajas dzen paaljus. Aah - nebuus pie maajaam baseins atjaunotajaa eekaa, kas izskataas peec satana templja. Kaut kaadi tur arhitekti esot pateikushi - nafig baseinu biroja eekaa! Skauzh, vai?! Nezinu, bet esmu viilies... Bet shodien buutu taa ka jaanoskaidro par taam baseinlietaam ieksh Maakslas Akadeemijas. Gribas peldeeties divreiz nedeljaa. Jaatrennee kaajas, jaatrennee rokas - gleznotaajam ir jaavar ilgstoshi nostaaveet kaajaas.

M. Vakar aizchaapoju liidz Roziishiem - taa - vakara pusee, kad visi jau domaa par guleet ieshanu, varbuut paardomaa pavadiitaas dienas veertiigaakaas atzinjas un paarskata detaljas, shur tur kaut ko pieskruuvee, ieeeljo, notiira, nomaskee... Dezhuranttantinjas gan ir jaukas. Vinjas mani atceras, sveicina, saka, ka esot prieks mani redzeet - vienvaardsakot - forshi. Raadijaas, ka nupat bija izmazgaata griida, oda peec hlora vai kaa tamlidziiga. Palidinaajos pa gaitenjiem, papeetiiju jau skjietami tik vecos, senos kursadarbu diplomdarbus (gleznas, grafikas, fotograafijas). Nolidoju arii gar zinjojumu deeli, stundu sarakstu un taadiem briinumiem. Veidoshana jau bija beigusies. Un kaapec man visu dienu skjita, ka bebriem tiehsi shodien ir veidoshana? Un Dobichins tomeer maaca! Prieks un laime!

Chigaanu muzika apvienojumaa ar arvien progreseejoshaam ilgaam.

Links | ir doma | Add to Memories

Comments {3}

special_r

from: anonymous
date: Sep. 10., 2004 - 12:08 pm
Links

nomainīt: baseinu pret biroja ēku -> kokus pret sienām -> personību pret lielveikaliem -> apvārsni pret mūriem.

Spēja būt vientuļam ir rakstura un domas spēka pazīme; vientulība ir domātāja prasība, kopība - sirds prasība. /Ludvigs Feierbahs/
(Kā ir ar Tevi???)

Atbildēt | Diskusija

kr15h

Re: special_r

from: [info]kr15h
date: Sep. 11., 2004 - 08:51 am
Links

Shobriid mekleeju iknedeeljisko vientuliibu. Vajag vientuliibu, bet taapat nepiecieshama arii sabiedriiba, domu apmainja. Tas, ko esi sadomaajis ir jaaliek uz aru ne tikai rakstot, bet ari komuniceejot. Dialogs ir savaadaaks bet ne sliktaaks celjsh uz domu pilnveidoshanu. Es gribu teikt - bez vientuliibas nevaru, bez sabiedriibas ariidzan. Dazhreiz piekjeru sevi briidii, kad meegjinu sevi apmaaniit - tiecos peec komunikaacijas briidi, kad man to nemaz nevajag. Bridii, kuru buutu veertiigaak pavadiit vienatnee, atpuusties, padomaat, izdomaat. Ir svariigi nepieljaut sevis apmeloshanu. Komuniceejot briizhos, kad galvaa nekuusaa daudz maz izdomaata doma, sarunas nevedas vai arii taas zaudee jeegu. Un nekas peedeejaa lakaa vairaak nekriit uz nerviem, kaa bezjeedziigi, nevietaa (arii vietaa, bet cilveekiem, kas to pashi saprot) izspljautas standartfraazes, uz nerviem kriitoshi aizraadiijumi, jautaajumi, uz kuriem to uzdeveejs jau zin atbildi.

Atbildēt | Iepriekšējais