(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Sep. 1., 2004 | 06:50 am

ko?!

Necieshu dzelteno gaismu tumshajos riitos! Aarpraac kaa necieshu! Nee - es neesmu pieceelies lai ietu uz skolu!

Freezijas uzdaavinaaju citam, arii miiljam, cilveekam iisi pirms pilniigas noviishanas. Labi, ka taa. Jampadracis, tomeer, nebija tik jestrs, kaa tika teelots domaas. Glezno! Daudz!

Varbuut tomeer aizbraukt ar riteni pie dabas shodien? Pastaigaaties pa mezhu, pabradaat pa upi. Palasiit pilniigaa vienatnee un klusumaa graamatu. Tomeer, respekteeshu gjimeniskos plaanus un palikshu maajaas, iedzershu ar maajiniekiem teeju, pateerzeeshu par niekiem. Bet pirms kaads veel ir ieradies - palasiishu!

Mazliet skumji sajutos, kad aulaa publiski tika daliitas aplieciibas budzheta vietaas tikushajiem - tas noziimee - ne man, bet man redzot. Mazliet iereibushi pasniedzeeji, kas runaa par studiju, kas nule saaksies, gaitu. Iepaziishanaas. Profesors BHbrgbr un Profesors Shmrgbr. Nekautreejies - jautaa, kad rodas veelme sanjemt atbildi uz jau nobriedusho jautaajumu! Un, Dieva deelj, nejauciet Zarinjus!

Es smaidu, man atsmaida, smejos - visi smaida, smejas! Vienu briidi shodien biju ljoti, ljoti laimiigs un smaidiigs.

Secinaajums: Man dazhreiz neapzinaati sanaak saapinaat cilveekus, tieshaam, tieshaam nekaadas ljaunas un savtiigas domas nedomaajot. Varbuut pat patiesiibaa tas nav nekas taads, kas vareetu saapinaat, Tomeer. Esmu maita. Varbuut man taadam jaabuut. Varbuut man beidzot jaaiemacaas taadam nebuut.

73 puukas un divi debesu zvani savaa starpaa sit pieres kaa aamurus viina pudelee, kas piesieta uudenim. Uudens ir labs! Uudens ir lielisks! Tikai shad tad aizmirstas aizveert logu un paskatities, cik ir pulkstens, un vai kaadam nav liidzi panjemtas pusdienas. Nevar buut, ka eerglis var uzpildiit piecas lidmashiinas ar augstaakaas klases spirta degvielu laikaa, kas liidzveertiigs otas garumam milimetros. Rekords?! Tikai taadaa gadiijumaa, ja visi pieci praati ir maajas un deviitaa dziiviiba veel nav izteereeta pa skaarda jumtu staigaajot. Nesaprotami aamurgalvas brien pa domu purvaajiem un meegjina paarnjemt amfiibijas vadiibu viltiigiem liidzekljiem. Atlliek aprast, kaa purvs sacietee, paliek tikai kamiins, teeja un siltums aizkraasnee. pieci dvielji, viena rakstaammashiina, skumjas, skumjas, skumjas. Mana suutiiba ir ciest. Sevis deelj.

Links | ir doma | Add to Memories


Comments {24}

special_r

from: anonymous
date: Sep. 1., 2004 - 09:48 am
Links

vai var pierast pie lāstekas sirdī?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


mademoiselle Brochet

(bez virsraksta)

from: [info]stiklene
date: Sep. 1., 2004 - 09:50 am
Links

pierod pie visa. cilvēks adaptējās. agri vai vēlu, bet pierod. ja pārāk ilgi lāsteka sirdī nekūst, pienāk brīdis, kad pārstāj just siltumu. bet visu var labot. vienmēr ir vēl kāda iespēja.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


special_r

from: anonymous
date: Sep. 1., 2004 - 10:04 am
Links

tas mazliet atgādina konformismu

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


mademoiselle Brochet

(bez virsraksta)

from: [info]stiklene
date: Sep. 1., 2004 - 10:10 am
Links

vai tad tā nav?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


(bez virsraksta)

from: anonymous
date: Sep. 1., 2004 - 10:13 am
Links

tā nav kamēr es tā nedzīvoju

Atbildēt | Iepriekšējais