Odu Kaupre - 20. Novembris 2006

Man vajadzēja šovakar uzzīmēt cilvēku, pie kura ciemojos. Bet es to neizdarīju, jo ļāvu un vēl arvien ļauju vaļu savam neko darīt negribošajam sentimentam. Gribas garāžu un kačku - tā ka nav iespējams komunicēt ar blakus esošajiem, lai vienīgais jēdzīgais, ko varētu darīt būtu apkārt esošo nozīmēšana.

Šodien uzdāvināju divus ļoti labus zīmējumus. Man bija ļoti grūti no tiem šķirties, tādēļ ceru, ka tas tiek novērtēts. Un tad vēl šampanietis, līdz ar to radusies pārāk liela emocionalitāte, aizdomas, vēlmes, utt. Tas tā nebūtu, ja apkārt būtu cilvēki. Visas iespējas! Uz Asariem! Uz garāžu! Bet rīt arī ir diena, un tās laikā daudz kas jāpaveic. Tā jau ir iekavētas lietas, kurām nebūt jābūt iekavētām. Tad, kad emocijas ir daudz, dažādas un tīras, tad tās ir samērā grūti izslēgt... Rīt būs foršāks zīmējums, jo rīt būs labāka diena. Bez emocijām.