Odu Kaupre - 6. Oktobris 2006

Šonakt sapņoju, ka kaujos ar vilkaci. Mežā. Lodāju mijkreslī pa retinātu lapu koku mežu, tajā šur tur pavīdēja arī vairākas viena pie otras saaugušas priedes. Vilkača seja, ar milzīgu vilka purnu un mikroskopiskām, ļoti ļaunām ačelēm, ik pēc pāris sekundēm nozibsnīja manu acu priekšā. Nakts vidū pamodos ar sajūtu, ka rēcu (tā patiešām rēcu, kā vilkacis, nevis "rēcu") un ar sajūtu, ka pārvēršos par vilkaci vai no cilvēka par vilkaci. Un tumsa šķita baisāka nekā parasti.

Vakarnakt esot bijis pilnmēness. Un šodien es neticēju savām acīm, jo mēness izskatījās izgaismots no citas puses nekā tam vajadzētu būt. Saule bija aiz apvāršņa, bet mēness rādīja, ka krietni virs! 8 minūšu laikā zemeslode ir spējīga apgriezties par 60 grādiem? Aizdomājos par to, ka varētu būt tā, ka mūsdienu zinātne pilsoņiem galvā bāž varen blīvu vati!!! Patisībā zeme nav apaļa, bet plakana! Apejot vienreiz apkārt zemeslodei, nokļūstam citā dimensijā!

Šodien daudz dažādi zīmējumi, viens no smukākajiem uzdāvināts, tramvajā tapināts 365. Braucu vienā vagonā ar bariņu čiksu kā arī vienu džeku, kurš bija brālis vienai no babuļiem. Viņš visu laiku runāja par to kā grib pisties. Viņš teica ģevčonkām, ka kad izkāps ārā, viņas visas izpisīs. Vēl viņš mēģināja pierunāt sev vistuvāk sēdošo meiteni pamēģināt grupņiku! Džeks tā neko... Vismaz zin un saka ko grib, daudz nedomājot! :) Kaut kādā mērā tomēr apbrīnoju cilvēkus ar pazeminātu smalkjūtības līmeni asinīs...

Un rīt no rīta es gleznošu! Smukas Seksīgas meitenes čiksas! Daudz!