Odu Kaupre -

Atkal tas sapnis par suni, kas ar muti aptver kaklu, bet neiekožas. Šonakt divas reizes. Pirmo reizi es biju mazs kaķis, kad kaut kāds kucēns pa jokam iekodās man kaklā, bet uzreiz atlaida. Nākamo reizi es biju vai nu kaķis vai arī cilvēks, bet fakts tāds, ka lielāks kucēns man iekodās kaklā vēlreiz, no aizmugures. Mēģināju nekustēties, domādāms, ka šunelis mani tūliņ palaidīs vaļā, bet tā arī nepalaida līdz pamošanās brīdim. Ieķērās, bet neiekoda - jāsaka, ka sajūta tāda, it kā ap kaklu būtu aplikta silta, mitra šalle. Katrā ziņā - rīta nīgrā garastāvokļa pamatiemesls. Domāju, domāju, domāju, ko tas varētu nozīmēt?

Vēl: Bennet Robot Works - vēl viens piemērs, kā mūsdienās ar pašam ar savu galvu, savu bezjēgu (vai vienīgo jēgu), pelnīt naudu. Ne lielu - bet pietiekami, lai varētu priecāties darot savu darbu tālāk. Un būt brīvam, brīvam, brīvam...

Tā es jūtos: Future Sound of London - Ill Flower