(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
Jan. 15., 2006 | 08:49 pm
Kas līdz pusei, tas taps pilns. Neizbēgt man no eksaktajām. Atpūta ir nekas vairāk par darbības veida maiņu. Arhitektūra, matemātika, datorzinātnes, vizuālā māksla. Kā tas sanāk, ka ar skaņu nekad īpaši neesmu aizrāvies? Varbūt tāpēc, ka ir daudz, kas tāds, kas dara tajā virzienā tieši to, ko es darītu, ja būtu mūziķis? Turpmākie trīs gadi jau ir nolemti krāsošanai... Vasarā pasāktā matemātikas uzdevumu risināšana nemaz nav tik slikta un traucējoša padarīšana. Ķīmisko elementu tabula pa visu sienu... Tādas lietiņas.