Odu Kaupre -

Jau labu laiku (vau vau) novēroju, ka man prātā šaujas orģināli domēnvārdi - ar jēgu pildīti domēnvārdi - tādi, kādus vēl neviens nav iedomājies piereģistrēt. Es gan neminēšu kādi. Un droši vien ne vienīgais es tāds. Priecājos.

Šovakar vienā mierā skanētu visvisādas smukas virsmas grafiski dizainiskai vēlākizmantošanai, bet es to nedaru, jo atrodos neitrālajā zonā, kas apņemta ar prāta un labās audzināšanas radīto būri. Būri es esmu - lūk kur! Viduslaiku Mākslas vēsture. Phe. Mani gan vairāk interesētu kā uzmeistarot ar sms komandējamu kafijas automātu. Mani interesētu mākslīgais intelekts. Nomirt un piedzimt vēlreiz. Man gribētos paskicēt, pagleznot, pazīmēt, paprogrammēt kaut ko bezjēdzīgu, saprast to, kas notiek vados. Es varētu strādāt, lai tiktu pie drošas meganaudas laptopam. Ar prieku! Bet Mākslas vēsture man nekādu prieku nedara. Jā - tas ir akadēmiski. Pareizi, ja? Tā pieņemts. Bet tā nebūs būt! Lai mākslas vēsturnieki ņemās! Lai rij to ko viņiem dod! Es ieturēšu diētu... Es varu paņemt pats tieši to, ko un kad vajag man! Bet man taču jāmācās! Man taču jāpabeidz kaut kāda iestāde, jādabon papīŗīts! Man jāzin tas, ko zin visi! Hmm... Nu nevar viens cilvēks apēst visu, kas atrodas uz zviedru galda. Visu nemaz nevajag. Dažiem nevajag neko, jo tur nav tā, ko viņiem gribās. Jā - man būs bakalaura grāds - es būšu inteliģents! Es būšu daļiņa no inteliģences! Cik smalki! Es vienkārši kūstu...

Mežā ar antenu man vieta.

Labi, labi - mācos, jau mācos...