Odu Kaupre -

Aizmirstais miers. Mājupceļš gar Dienvidu Tilta rietumu sakni. Zaļas un sarkanas gaismas. Sniegpārslas, kas ļauj sevi iekrāsot. Pār viņu atrašanās vietu valda vējš, par viņu izskatu rūpējas prāta labirintos atrasti gaismraži. Ar viltīgiem paņēmieniem apklusināmi ventilātori, tiem pretstatā gar ēku jumtiem savas garās drānas skaļi strīķējošais ziemelis.

Iekšējām kaujām tikai tad ir jēga, kad tās ir izcīnītas. Un tad vairs nekas nav jāsaka. Prast turēt mēli aiz zobiem, kad domas tiek ārā no krātiņa, lai pasmietos par to, ka tu esi tikai cilvēks. Runāt maz, bet pateikt? Nerunāt nemaz. Pateikt visu? Vērot. Kļūt par spoguli, un radīt atspulgu, ko likt citu spoguļu priekšā. Un tā bezgalīgi.

for (i = 1; i > 0; i++)
{
	//bezjēga
}