(bez virsraksta)
Mar. 20., 2005 | 09:31 am
No:: kr15h
Guleeju slikti, sapnjoju labi. Atceros. Vismaz beigas. Secinaaju, ka sapnjos sajaucas sajuutas. Viss tavu smadzenju saturs kaada spociiga intuitiiva speeka vadiits sajaucas vienaa sirreaalaa murchkulii. Es kaut kur eju - juutu, ka taa vieta, kur atrodos, ir paziistama, bet skatoties ar aciim, tur nekad neesmu bijis. Varbuut gaajis garaam tkai vienreiz, reaalajaa pasaulee ar daudz maz lielaaku atrautiibu no sapnju sir-realitaates, to pat neatcereetos. Aizsapniigaa garaam ieshana. Paziistami cilveeki dzivo neparastaas vietaas. Vinjiem ir maasas un braalji, tikai ne tie, kas realitaatee, bet citu cilveeku maasas un braalji. Taa pat ir arii ar draugiem! Draugi ir, tikai ne tie, kas iisteniibaa, bet citu paziistamu cilveeku draugi. Un veel pie tam spociigi sagjeerbti draugi! Draugu draugi! Aarpraats! Sapnji ir vistiiraakais sirreaalisms!