| Comments: |
Ja Tev piedāvātu ar kādu cilvēku pēc pašas izvēles samainīties ar dzīvēm, ķermeņiem, domām, jūtām - Tu piekristu?
es negribētu. lai gan mana dzīve nav ideāla, fantastiska un vēl visādi citādi ideāla, es viņu mīlu. man patīk būt par sevi, negribu neko uzlabot, pārveidot vai mainīt. manuprāt būtu muļķīgi dzīvot kāda cita dzīvi, man ir sava un ar to man pietiek. man ir manas atmiņas.
Arī es negribētu. Un, ja pieņem, ka, sākot jaunu, citu dzīvi, arī pašam jākļūst jaunam, citam, tad es to (jauno dzīvi) nemaz negribētu, jo negribētu būt cits. Tā ka, manuprāt, nav nekāda bēda, ja dzīvi nevar ārdīt un adīt kā zeķi. Ir labi, kā ir.
absolūti varu piekrist. mīlu savu dzīvi. kā nekā pašlaik nodarbojos ar tās nodzīvošanu godam.
Skan labi. :) Arī es cenšos, cik labi vien spēju. Gan ne vienmēr sanāk, kā gribēts, bet tas nekas - gribu ticēt, ka par spīti neveiksmēm ar katru dienu dzīvošana man tomēr izdodas kaut drusciņ labāk nekā iepriekšējā dienā. Pamazām iemanos, un, jo tālāk tieku, jo vairāk man patīk.
tas ir kā maza bērna pirmie solīši. no sākuma ir grūti, bet pēc tam tu saproti kā kas ir jāliek un tad viss aiziet pa sviestu. tas, manuprāt, ir dikten-makten jauki.
Jā, tas no tiesas ir jauki. :)
Kā veselība? Būsi jau vesela?
:)
jāā, man jau kakliņš vairs tik ļoti nesāp un viss ir forši, pat paēst varu ta riktīgi, nerīstoties, ka sāp :)
Pirms tam lāga neēdi? Piespiedu diēta? Arī savs labums. :)
nu diezko labi arī paēst nevarēja - putras un jogurtiņi. bet īstenībā, dikti jauki, ka apjautājies ;) paldies. | |