following your dreams, CANCELLED
« previous entry | next entry »
Dec. 8th, 2011 | 12:32 pm
es dzīvoju četrās laika zonās. GMT +2, GMT +1, GMT 00 un GMT -4. grūti tā, kas izveido to ļoti sirreālo sajūtu. plusā nāk arī kopā padsmit gulētās stundas pēdējo 6dienu laikā, kas neko neatvieglo. joprojām ceru, ka sapņoju ļoti ļoti sliktu sapni. pamodīšos un došos uz lidmašīnu, kurā mani ielaidīs un kura pacelsies virs sasodītā okeāna. bet pat tad, ja izdodas iemigt, pieceļoties esmu tajā pašā situācijā.
vēl ir arī neziņa uz kuru pusi doties un cik daudz naudas tajā ieguldīt. ko es gribu un ko man vajag? neko. tāpēc nav ne miega, ne ēdiena, ne prieka. jo man vairs NEKO nevajag. varbūt apksāvienus, bet par to visi apkārtējie itāļi parūpējās. ok, vismaz esmu italijā. saule spīd un cilvēki ir mamma mia ragazzi traki un tieši tā kā vajag. vismaz. un tomēr ne tuvu pietiekami.
pāri visai šai neziņai un trakumama, asarām un pašu tuvāko mīļcilvēku dusmām par manu neizdošanos, lēmumiem uz kuru direction doties pienāca arī vēstule, kura vienkārši ir kā ar ķieģeli sejā. no comments, paldes.
pizgets
ne plānu, ne ideju, ne spēka, ne motivācijas, ne prieku, ne iedvesmas. jūtos kā materiāla manta, tikai ķermenis, bez nekā palikuša. maza cerība par vēl vienu reizi, bet lai to cerību uzturētu vajag daudz enerģijas, kuras man nav. sajūta, ka viss ir beidzies. nevis ar to kontinetu, bet manī. čiks un nodzisa
vēl ir arī neziņa uz kuru pusi doties un cik daudz naudas tajā ieguldīt. ko es gribu un ko man vajag? neko. tāpēc nav ne miega, ne ēdiena, ne prieka. jo man vairs NEKO nevajag. varbūt apksāvienus, bet par to visi apkārtējie itāļi parūpējās. ok, vismaz esmu italijā. saule spīd un cilvēki ir mamma mia ragazzi traki un tieši tā kā vajag. vismaz. un tomēr ne tuvu pietiekami.
pāri visai šai neziņai un trakumama, asarām un pašu tuvāko mīļcilvēku dusmām par manu neizdošanos, lēmumiem uz kuru direction doties pienāca arī vēstule, kura vienkārši ir kā ar ķieģeli sejā. no comments, paldes.
pizgets
ne plānu, ne ideju, ne spēka, ne motivācijas, ne prieku, ne iedvesmas. jūtos kā materiāla manta, tikai ķermenis, bez nekā palikuša. maza cerība par vēl vienu reizi, bet lai to cerību uzturētu vajag daudz enerģijas, kuras man nav. sajūta, ka viss ir beidzies. nevis ar to kontinetu, bet manī. čiks un nodzisa