no vienas puses Tevi nenormāli saprotu, arī man trūkst laika lietām, ko gribētu, kas it kā veido mani&manu saturu. tādā ziņā varu pilnīgi identificēties ar to, ko raksti (turklāt, cik nu spēju novērtēt, labi uzraksti :)
bet tad,
ja mēģinu paskatīties uz to visu no citas puses(profilaksei lai neiestrēgtu, jo ir veselīgi dažreiz mēģināt paskatīties no cita skatpunkta)
iedomājos,
vai nav tā, ka laika trūkums attīra? atrauj visu lieko, un tu paliec tāds kails, viss kas esi un nekā cita? paliek patiesais es pāri?
jo vai viss, ko mēs lasām, skatāmies, mīlam, dzirdam, redzam, veidojam, vai viss tas nav tikai uzslāņojumi?
laika trūkums nocērt rociņas un kājiņas, bet sirds+prāts paliek?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
alison commented: