vienkāršība

Aizgāju prom no "jā". Mūsu attiecībās druscīt krīze.
"Jā"izdara- ups, neizdarīju.
"Jā"satiekas- ai, kaut kad vēlāk.
"Jā"izlasa- nu jā, jā, tikai tagad nav laika.
"Jā"izmazgā- nee, neizmazgāju,
u.tml.
Iekšēji mazliet skumji par pašas mainīgajām nostājām, pat vēl vairāk gribas noslēgties, lai nepēta, lai neiesaka ko citu, lai nekritizē un nesabar, lai nemoralizē. Jo tas, ko pēdējā laikā apjaušu (nē, īstenībā, jau sen domāju), ka no kritikas jau tāpat neizsprukt, tā ir moderna padarīšana un ar katru gadu top arvien modernāka, tāpat kā pretstatā tai laiskums. Bet es tipinu prom no izsaukuma zīmēm pavēles izteiksmēs. Paldies, varbūt patiesi, bet gandējoši. Un zinu, ka iespējas pastāv, tās nav metamas zemē tāpēc, ka mani pie zemes spiež.
Tā. Bet man tomēr skumji.
Tātad jāiet vēlreiz un vēlreiz apdomāties.