Esmu atkal sācis dzīvot optimistiski.
4.. Feb. 2012 | 09:28 pm
No:: konstruktors
Tas notika tad, kad sapratu, ka esmu nelaimīgs. Šodien pamodos ap divpadsmitiem un harryvagrant bija šeit jau iepostojis ko par Ūdrīti un tā es ieslēdzu the Hobos paklausīties tā atmiņu pēc. Apstājos pie dziesmas "Fun" un tā arī turpināju atlikušo dienu repītā.
Viss uzreiz tapa tāds skaistāks un skaidrāks, tikko pabiju uz kalniņa jau trešo gadu pēc kārtas. Tā laikam ir skaistākā manu studiju tradīcija.
Tikko ,būtdams uz kalniņa starp pārējiem 40 cilvēkiem tur, nopratu, ka man ir pašiznīcināšanās tieksme cenšoties atcerēties laikus, kad trakas lietas darīt bija pilnīgi vienalga.
Joprojām ir, tikai tagad es arī piedomāju, bet tomēr nepiedomāju gana daudz - tagad man uz abām kājām ir kādus 4cm uzšķērsta miesa ar trulu priekšmetu vārdā "Iepirkuma ratiņi".
Izpildīju arī visus citus vitāli svarīgos kalniņa manevrus - skeletonu, iekrišanu kanāla bedrē, noripošanu lejā, apstāšanos rožu krūmā un protams pašu braucienu ar iepirkuma ratiņiem.
Tagad sāp kājas, drīz došos uz darbu, bet kopumā esmu nesalīdzināmi priecīgāks. Man bija vajadzīga kārtīga kustība.