***
« previous entry | next entry »
3.. Sep. 2013 | 11:08 pm
Dažreiz es tiešām neizprotu cilveku izvēles dzīvē; prasu tiem jautajumus, it kā cenšoties viņus izprast, taču galu, galā škiet, ka radu tikai sarkastiska mērgļa iespaidu, jo nespēju saprast arī viņu atbildes uz maniem jautājumiem, jo tās nekādi nekorelē ar viņu izvēlēm. Šie spriedumi bieži ir tik mirklīgi un emocionāli, ka es nekādīgi nespēju izprast, šķiet, ka viņi paši arīdzan. Tā viņu dzīves rit turbulentā plūsmā.
Runājot par lineārām plūsmām - nesen padomāju, ka tas, ko es vēlos darīt nav īsti mainījies pēdējo 11 gadu laikā. Visas manas izvēles turpina manu iecerēto. Es vienmēr esmu gribejis būvēt lietas - tad no Lego, tagad ar metināmo, fleksi un CAD. Vienmēr esmu gribejis dzīvot busiņā - tad bija vēlme par VW t1, tagad jau 4x4 furgoni prātā. Vienmēr esmu braukājis ar ričukiem, joprojām braukāju ar ričukiem.
Runājot par lineārām plūsmām - nesen padomāju, ka tas, ko es vēlos darīt nav īsti mainījies pēdējo 11 gadu laikā. Visas manas izvēles turpina manu iecerēto. Es vienmēr esmu gribejis būvēt lietas - tad no Lego, tagad ar metināmo, fleksi un CAD. Vienmēr esmu gribejis dzīvot busiņā - tad bija vēlme par VW t1, tagad jau 4x4 furgoni prātā. Vienmēr esmu braukājis ar ričukiem, joprojām braukāju ar ričukiem.
(bez virsraksta)
from: junjala
date: 4.. Sep. 2013 - 09:30 am
caļvedis
Kad agrāk centos izprast cilvēkus, necentos uzbāzties ar jautājumiem. centos maksimāli pielāgoties viņiem. Kļūt tāda pati kā kā indivīds, kuru vēlējos izprast. Burtiski elpot kopā. Taču indivīds par to nezināja.
Tagad mani interesē tikai indivīdu liktenis līdz dotajam satikšanās brīdim. Bez liekiem kāpēc, bet vairāk iedziļinoties pašā stāstā kā tādā.
Atbildēt