Prieks

« previous entry | next entry »
2.. Sep. 2013 | 10:11 pm

Ir prieks kaut ko saņemt, vēl lielāks prieks ir dot kādu lietu cilvēkam, kam tā ir vitāli nepieciešama. Šodien darba kolēģis atdeva savu velosipēdu Aist, ko tas nopircis tālajā 1984. gadā, lai Gulbenes rajonā varētu močīt apkārt. Viņš teica, ka tas jau kopš deviņdesmitajiem tik aizņem vietu mātes dzīvoklī. Atdeva man, jo es, redz, ņemos ar ričukiem. Puklsten 16:50 kolēgis bija jau iestūmis skaistu zaļu Aist vīriešu velo ar labo ādas beņķi ofisā un es to uzteiz piesitis pie sāna aizminu uz frīkbaiku darbnīcu ganību dambī. 

 Sapratu, ka pārdot to būtu diezgan necilvēcīgi, ja jau man kaut kas dots par brīvu, un man to īsti nevajag, tad tas jādod kādam, kam to tiešām vajag. Sazinājos ar pirmo cilvēku, kas iešāvās galvā, kam šis velosipēds būtu vajadzīgs un to tā arī atdevu. Aurēlijai ar dēliņu tagad būs transporta līdzeklis, aprīkošu arī ar beņķīti un kāpslīšiem mazajam puikam, lai foršāk sēdēt. Jūtos kā labu darbu izdarījis.


caļvedis | aplēst | Add to Memories

Comments {3}

Krišjānis

(bez virsraksta)

from: [info]konstruktors
date: 3.. Sep. 2013 - 12:21 am
caļvedis

ir tikai divi reti tūristi - sieviešu un tandēms - pāreji ir visi kā viens norakstāmi - rāmji bezjēgā mīksti - vienmēr tiem kuprīši kā kamieļiem, rati škīst tā kā šokolāde un viss pārejais arī nav ne uz kripatiņu labāks. Zinu čuvaku, kas tos prieka pēc sazāģē, lai cilvekim ar ko tādu nebūtu jābrauc, bet ja tam virsū nav rakstīts turist, tad tas var būt kaut kas labāks.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

(bez virsraksta)

from: [info]ziema
date: 3.. Sep. 2013 - 12:27 am
caļvedis

Ā nu re, man ir parastais džeku, kaut izklausās mazliet cienījamāks, jo, par spīti nolietojumam, brutāli sašķīdis nekas tur nav. Bet varbūt tad tas ir kāds cits atvasinājums, būs jāiet uz glabātuvi nofočēt. Paldies!

Atbildēt | Iepriekšējais