diezgan dahuja laimes - ***

Uzsēdos Marshall MacLuhan domām virsū un reāli man sāka smērēt. Tas vēstījums nav tik skaists kā gribētos, jo tas mēdijs nav tik skaists kā gribētos. Sarunu vietā viens otram rādam ekrānus ar šīs dienas aktuālajām memēm. Tēmas mainās atkarībā no tā ko algoritms šodien izlēmis un pērkam lietas, ko tas trijos naktī tev iesmērējis ar targeted marketing.

Un tad man nākas atslēgties un uzdot jautājumu "Vai šī informāciju man šodien kaut kādā veidā ir nepieciešama, noderīga?" Parasti atbilde ir nē un tad, kā tāds nariks trīcošām rokām, noliec telefonu. Tur nekā nav, katrs piektais YT thumbnails jau ir ar ģenerētu saturu. Ministru uzrunas sastāv no ģenerēta teksta un skolā bērniem saražosim jaunu "Skola 2030" literatūru ar ģenerētiem uzdevumiem. Mēs to ēdam tik pat ļoti kā taukus un cukuru un mums, fakin, garšo. Nu sātīgi, sātīgi. Un mēs esam tas, ko ēdam. Mēs runāsim, rakstīsim, lasīsim, redzēsim, taustīsim ģenerētu.

Bet kas mūs sagaida otrā galā? Nu, par to stāstīs dienas ģenerētajās ziņās, reaģēsim ar ģenerētiem komentāriem, viens otram sūtīsim LLM GIFus. AND NOW THIS!! Lai pārlieku nepatērētu savu uzmanību, parādīsim jums ģenerētu reklāmu. Kādu ģenerētu zaļmazgāšanas kampaņu par to kā tava izvele kaut ko maina. Pastāsti to sēnei.

Atdosim savu pēdējo kripatiņu prāta. Jau tagad tik katrs padsmitais spēj sintezēt domas un idejas, radīt jaunradi no iepriekš pieredzētā. Tagad atdodam šo nepatīkamo un grūto darbu AI. Un AI, AI, AI, paies 7 gadi un būsim vēl vairāk attroferējuši savas pelēkās šūniņas. Un glābiņa nav, tas kuģis grimst. Bet hei! Man taču ir glābšanas riņķis, es protu tos darbus, kurus pat roboti negribēs darīt. Bet visiem vecrīgas plānā galdiņa urbejiem būs jāiemācās rakt kartupeļus.

Tā gaisma nav gaisma tuneļa galā, tā ir apziņa, ka esam dirsā.