(bez virsraksta)
23.. Jan. 2017 | 01:06 am
No:: extranjero
Jā, patiešām?
Pagāšsestdienu es pavadīju ar personu, kurai pēc mūsdienu psiholoģijas normām, bija šizofrēnijas lēkme. Tas bija ļoti fascinējoši, jo nekad nebiju tik tuvu vērojis šizofrēniju. Es gan negribētu uzkarināt šo diagnozi, jo ir milzīgs potenciāls to izmantot sliktā ticībā, tā kļūst par stigmu. Šeit ir vairāk tas aspekts, ka to nevar definēt, bet sastopoties ar to ir pilnīgi skaidrs, ka tas nav normāli. Taču tas nav parastais trakums, bet kaut kāda neatbilstība meta līmenī.
Bet kāpēc nav normāli? Kāpēc šizofrēnija ir tāds bubulis? Jā, šāds cilvēks nav produktīvs, un tā ir problēma, bet cik produktīvi esam mēs? Cits vairāk, cits mazāk, bet neviens nav 100%. Rakstīšana cibā noteikti ir izmests laiks un šizofrēniska nodarbošanās.
Negribu teikt, ka tas šizofrēniķim pašam ir pozitīvi – stress un dzīves skatījums, kas cikliski viens otru ietekmē droši vien ir cēlonis tam visam, kas iedzen strupceļā. Bet tai pašā laikā tas ir izskatījās tik dabiski. Ja mēs saprastu visus apstākļus, kādos cilvēks ir, tad pilnībā saprastu, kāpēc viņš tā domā un kāpēc tā rīkojas. Tas liktos tik loģiski, ka mums liktos, ka pat ja ir vairākas izvēles, tad šī būtu viena no loģiskākajām.
Pagāšsestdienu es pavadīju ar personu, kurai pēc mūsdienu psiholoģijas normām, bija šizofrēnijas lēkme. Tas bija ļoti fascinējoši, jo nekad nebiju tik tuvu vērojis šizofrēniju. Es gan negribētu uzkarināt šo diagnozi, jo ir milzīgs potenciāls to izmantot sliktā ticībā, tā kļūst par stigmu. Šeit ir vairāk tas aspekts, ka to nevar definēt, bet sastopoties ar to ir pilnīgi skaidrs, ka tas nav normāli. Taču tas nav parastais trakums, bet kaut kāda neatbilstība meta līmenī.
Bet kāpēc nav normāli? Kāpēc šizofrēnija ir tāds bubulis? Jā, šāds cilvēks nav produktīvs, un tā ir problēma, bet cik produktīvi esam mēs? Cits vairāk, cits mazāk, bet neviens nav 100%. Rakstīšana cibā noteikti ir izmests laiks un šizofrēniska nodarbošanās.
Negribu teikt, ka tas šizofrēniķim pašam ir pozitīvi – stress un dzīves skatījums, kas cikliski viens otru ietekmē droši vien ir cēlonis tam visam, kas iedzen strupceļā. Bet tai pašā laikā tas ir izskatījās tik dabiski. Ja mēs saprastu visus apstākļus, kādos cilvēks ir, tad pilnībā saprastu, kāpēc viņš tā domā un kāpēc tā rīkojas. Tas liktos tik loģiski, ka mums liktos, ka pat ja ir vairākas izvēles, tad šī būtu viena no loģiskākajām.