Kolosāli.
4.. Feb. 2012 | 03:29 am
Skan: Beck - Suzanne
Tikko secināju, ka esmu nelaimīgs. Vajag kaut ko darīt lietas labā, citādi sāku jau iegribēt dažādas materiālas lietas. Man taču materiāli viss ir ideālākajā kārtībā. Pie vainas laikam ir tas nolādētais bakalaurs. Iešu un viņu piekaušu! Būs jāiet uz laboratorijām un jāiegūst sev kāda telpa, lai būtu studējoša, montējoša noskaņa, savādāk te aršana nebūs.
p.s. Vilkšu neitrālus v veida džemperīšus ar rūtainiem krekliem apakšā.
p.s. Vilkšu neitrālus v veida džemperīšus ar rūtainiem krekliem apakšā.
caļvedis | aplēst | Add to Memories
Tik daudz notiek. Vismaz kaut kas notiek.
4.. Feb. 2012 | 07:28 pm
Skan: nakas
Tikko sāka kārtīgi brukt mans Windows Xp nost un sāku jau domāt par kādas jaukas linux partīcijas uzlikšanu (starp citu
skazhy - ko man likt kā jau vidusmēra GNU/Linux lietotājam? ), bet tad pēkšņi skaipā atraksta, ka visi šovakar dosies uz universitātes kalniņu močīt ar plēvēm un es nevaru nepiebiedroties. Tā arī darīšu. Zinu, ka dirsa sāpēs no kalniņa trepjainuma un darbā būšu noguris, bet tas laikam ir tā vērts.
Tas ir tas pats kalniņš, kur man pirmajā mācību gadā viens piedzēries komrāds nejauši izlauza īkšķi. Katru gadu tur vēl norisinās ikgadējais eksāmenu beigu dzerstiņš - lūk kadrs no pagājušā:
caļvedis | aplēst | Add to Memories
Esmu atkal sācis dzīvot optimistiski.
4.. Feb. 2012 | 09:28 pm
Skan: The Hobos - Fun
Tas notika tad, kad sapratu, ka esmu nelaimīgs. Šodien pamodos ap divpadsmitiem un harryvagrant bija šeit jau iepostojis ko par Ūdrīti un tā es ieslēdzu the Hobos paklausīties tā atmiņu pēc. Apstājos pie dziesmas "Fun" un tā arī turpināju atlikušo dienu repītā.
Viss uzreiz tapa tāds skaistāks un skaidrāks, tikko pabiju uz kalniņa jau trešo gadu pēc kārtas. Tā laikam ir skaistākā manu studiju tradīcija.
Tikko ,būtdams uz kalniņa starp pārējiem 40 cilvēkiem tur, nopratu, ka man ir pašiznīcināšanās tieksme cenšoties atcerēties laikus, kad trakas lietas darīt bija pilnīgi vienalga.
Joprojām ir, tikai tagad es arī piedomāju, bet tomēr nepiedomāju gana daudz - tagad man uz abām kājām ir kādus 4cm uzšķērsta miesa ar trulu priekšmetu vārdā "Iepirkuma ratiņi".
Izpildīju arī visus citus vitāli svarīgos kalniņa manevrus - skeletonu, iekrišanu kanāla bedrē, noripošanu lejā, apstāšanos rožu krūmā un protams pašu braucienu ar iepirkuma ratiņiem.
Tagad sāp kājas, drīz došos uz darbu, bet kopumā esmu nesalīdzināmi priecīgāks. Man bija vajadzīga kārtīga kustība.