***
« previous entry | next entry »
4.. Dec. 2015 | 12:12 am
Skan: Pogues - Tuesday Morning
Šodienas novērojumi un jautajumi ir patiesi vareni. Vismaz man.
Vērot cilveku reakcijas man vēl labu laiku neapniks - tas ir tik sasodīti interesanti.
Jautājumus var uzdot vienmēr. Vienmēr.
Sarunu temas var nomainīt plūstošāk nekā biju iedomājies, tik jāievieto mazliet ķermenis apzinātums tajā visā. Savs un otra.
Diez kā man sanāks faciliteitot? Bet tas būs jākačā.
Kapēc? x5
Cilvēku paternas ir tik smieklīga lieta, kad viņas sāk manīt. Kā žurkas labirintā, bet vēl sliktāk. Žurkas ik pa brīdim apstājas un padomā.
Sēdēšanas pozīcija pret cilvēku maina vairāk nekā biju domājis. Pat pusei sēžot leņķī ir nozīme.
Cilveks nespēj panest to, ka uz viņu kāds skatās. Automātiskā, neapzinātā reakcija valda. Ak instinkti, ak instinkti. Bet uzmanību grib katrs, lai arī cik ironiski tas nebūtu, jo bez pamatotiem nopelniem kaut kas nav labi. Nav labi zinies.
Personālais Ctrl+C no neapzinātās pagātnes, Ctrl+V neapzinātajā tagadnē. Un tā datubāze tikai paliek pilnāka ar vienu un to pašu.
Uzdosim jautājumus tā, ka atbildētājam jāieiet vecāka lomā. Naivi. Pat ļoti.
Ja Tev tas nestrādā - salabo to, lai arī kas tas būtu. Atrast citu ir vieglākais, bet dārgakais ceļā.
Erōri citos, erōri manī - cik daudz tie tiek novēroti ir no svara. Un jāņem vērā to pilnā masa, jo macīties var abos gadījumos.
Slēdžiem manī pašlaik nevajag kontaktspreju, viss strādā optimāli.
Vērot savu kaisli ir viscaur patīkama pieredze. Neaprakstāma sajūta nudien.
Man būtu jāatrod sev spoguļcilveki, tāču atbilstošu pretinieku atrast nav viegli, tādeļ jākļūst par spoguli citiem un jāmācās no tā.
Varenība neslēpjas verdzībā. Smagi strādājot bagāts nekļūst.
Arlabunakti.
Vērot cilveku reakcijas man vēl labu laiku neapniks - tas ir tik sasodīti interesanti.
Jautājumus var uzdot vienmēr. Vienmēr.
Sarunu temas var nomainīt plūstošāk nekā biju iedomājies, tik jāievieto mazliet ķermenis apzinātums tajā visā. Savs un otra.
Diez kā man sanāks faciliteitot? Bet tas būs jākačā.
Kapēc? x5
Cilvēku paternas ir tik smieklīga lieta, kad viņas sāk manīt. Kā žurkas labirintā, bet vēl sliktāk. Žurkas ik pa brīdim apstājas un padomā.
Sēdēšanas pozīcija pret cilvēku maina vairāk nekā biju domājis. Pat pusei sēžot leņķī ir nozīme.
Cilveks nespēj panest to, ka uz viņu kāds skatās. Automātiskā, neapzinātā reakcija valda. Ak instinkti, ak instinkti. Bet uzmanību grib katrs, lai arī cik ironiski tas nebūtu, jo bez pamatotiem nopelniem kaut kas nav labi. Nav labi zinies.
Personālais Ctrl+C no neapzinātās pagātnes, Ctrl+V neapzinātajā tagadnē. Un tā datubāze tikai paliek pilnāka ar vienu un to pašu.
Uzdosim jautājumus tā, ka atbildētājam jāieiet vecāka lomā. Naivi. Pat ļoti.
Ja Tev tas nestrādā - salabo to, lai arī kas tas būtu. Atrast citu ir vieglākais, bet dārgakais ceļā.
Erōri citos, erōri manī - cik daudz tie tiek novēroti ir no svara. Un jāņem vērā to pilnā masa, jo macīties var abos gadījumos.
Slēdžiem manī pašlaik nevajag kontaktspreju, viss strādā optimāli.
Vērot savu kaisli ir viscaur patīkama pieredze. Neaprakstāma sajūta nudien.
Man būtu jāatrod sev spoguļcilveki, tāču atbilstošu pretinieku atrast nav viegli, tādeļ jākļūst par spoguli citiem un jāmācās no tā.
Varenība neslēpjas verdzībā. Smagi strādājot bagāts nekļūst.
Arlabunakti.