***
« previous entry | next entry »
14.. Nov. 2015 | 03:28 pm
Prāti pilni, ķermeņi stīvi, acis tumšas. Ir apbrīnojami, ko cilveki spēj sev nodarīt ar pašu domām, pašu paternām, pašu algoritmiem. Nometuši enkurus savos sēkļos, tie nekad nesasniegs tās dzīles, kurās viņu gars mājo. Esmu dzīlēs, bet te ir diezgan vientuļi, bet ir patīkami, ka varu paķert citus līdz.