***

« previous entry | next entry »
2.. Nov. 2015 | 11:40 am
Skan: Ceschi - Bite Through Stone

Mīlestība ir arībaudāma ar uzviju, to esmu sapratis. Nežēlīgi patīk, ka manī iemīlās. Jautājumu "Vai esi manī iemīlējusies?" neuzdodu, taču bez tā varu iztikt, jo kvantitāte šajā gadījumā ir pietiekama, lai statistiski tas vismaz vienu reizi izpildītos. Tagad ir tikai jāsaprot, vai tas ir uz labu? Vai tā ir sevis un citu cienīga rīcība? Es neizvēlos, bet tas notiek. Pat ja to izvēlētos, vai tas būtu slikti? Slikti būtu to izmantot savtīgiem mērķiem, taču mans ego apmierinās arī tik no informācijas esamības. Secinājums - es pašapmierinos no tīras sevis esamības citu sabiedrībā un tas ir neaprakstāmi brīnišķīgi. Es nedrīkstu nošķelt sevi no šīs izpriecas, man to vajadzētu praktizēt, jo tas mani tur dzīvu prātā un ķermenī.

Man rindā stāv 4 grāmatas, kas man tagad jāizlasa. Visas ar mērķi sevi kačāt. Esmu nodevis sevi šim procesam. Darbs un mērķi satiekas. Stāja liecina par klātesamību. Runa ir konkrēta un tieša. Komunikāciju izmantoju informatīvi un tīri. Tiecos nelamāties. Daru. Citus ar savu esamību tieši neietekmēju. Turu ķērmeni un prātu vienuviet.

Esmu nost no antidepresantiem un esmu tik fokusēts, tīrs un pašapzinīgs kā nekad. Šķiet, ka nekad vairs neieiešu tādās galējībās kā pagātnē - tās mani pārāk ierobežoja. Saucu sevi par flexitarian flexiedge. Izvēlos apzinoties.

Vēl ir jāiemācās nofukusēties uz to šauro mirkli, kas notiek starp notikumu un reakciju. Tas notiks.

caļvedis | aplēst | Add to Memories


Comments {5}

/m.

(bez virsraksta)

from: [info]mesija
date: 2.. Nov. 2015 - 05:27 pm
caļvedis

baigi viss izdomāts.
vai šis viss ved uz kādu ultimate goal?

Atbildēt | Diskusija


Krišjānis

(bez virsraksta)

from: [info]konstruktors
date: 2.. Nov. 2015 - 09:58 pm
caļvedis

Būt savam pilnajam potenciālam.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


/m.

(bez virsraksta)

from: [info]mesija
date: 3.. Nov. 2015 - 01:44 pm
caļvedis

vispār cītīgu lasu tavus ierakstus, jo pa lielām šaibām ļoti rezonē, it kā gribot/negribot atrodos uz līdzīgas taciņas, bet pēdējā laikā nemitīgi uzmācas jautājums - šis nav neveselīgi? nekad nekas nav pietiekami, visu laiku dzīšanās uz priekšu - uz savu pilno potenciālu, bet vienalga sanāk dzīvot savam nākotnes sev. un tā kā nākotnes es tomēr ir kas gluži cits kā tagadnes es, tad sanāk, ka nedzīvoju sev, bet kādai idejai. nepiesienos, interesē, vai tevi arī tas nenomāc.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Krišjānis

(bez virsraksta)

from: [info]konstruktors
date: 3.. Nov. 2015 - 01:48 pm
caļvedis

Neveselīgi ir nedzīvot un gaidīt atrisinājumu, it kā tas pats atnāks. Vainot citus un apstākļus savās neizdarībās. Man taču ir izvēle.

Es esmu savs nākotnes es. Nevajag to identificēt ar kaut ko neaizsniedzamu. Tas ir samērā vienkārši. Esmu, tagadnē, tas, kas vēlos būt arī nākotnē. It is as easy as that.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


/m.

(bez virsraksta)

from: [info]mesija
date: 3.. Nov. 2015 - 04:42 pm
caļvedis

paskarbi

Atbildēt | Iepriekšējais