diezgan dahuja laimes - fāze.

Jāsagaida būs nākamā dzives fāze, kad es bezcerīgi meklēšu mīlestību. Cik dīvaini ir apzinaties, ka kaut kas tāds būs. Pagaidam vēl viss ir labi.

Esmu ļoti racionāli domajošs cilvēks un vienmēr esmu salīdzinājis cilvēka smadzeņu darbību kā kādu datoru ar procesoru, sensoriem, īstermiņa un ilgtermiņa atmiņu, bet vakar nonācu pie atklāsmes par operētajsistemām, kas diemžēl atšķiras un nav īsti apvienojamas kādā divkodolu sistemā. Tas ir ta pat ,kā iebāzt disketi diskdzinī un gaidīt, kad suppaplex palaidīsies. Tas nenotiks. Mazliet skumji, bet tagad man vismaz nāk apceres par šo atsevišķo dažādo sistēmu kodolu pamatprincipiem, kuru dažreiz ir kopsavelkami.

Atminos pēdejo vienpadsmitā gada tālruņa sarunu ar māsu, kad viņa novēlēja, lai man būtu patiesi draugi, jo viņai, redz, tādi neesot. Sāku apsvērt savu nolemtību šajā jautājumā, tādēļ tads ievads.