reizēm ir tā, ka kļūst bail.. tramīgi sēžu uz palodzes un dzeru nez kuro tasi tējas.. skatos pa logu un nevaru saprast, vai būs tā kā ir, vai vēl ļaunāk.
nezinu, cik cilvēkiem, tā pēc 20, raksturīgi baidīties par to, ka nespēsi samaksāt īri, ka nevarēsi atļauties labāko vīnu un teātra izrādes pirmajās rindās..
venāršas, cilvēcīgas bailes.