6:31PM
Man patīk ieteikt kādam filmu un pēc tam skatīties to vēlreiz. Tajā brīdī filma vairs nav tikai stāsts uz mana ekrāna, bet arī saruna ar to cilvēku, kurš to skatās.
Man patīk ieteikt kādam filmu un pēc tam skatīties to vēlreiz. Tajā brīdī filma vairs nav tikai stāsts uz mana ekrāna, bet arī saruna ar to cilvēku, kurš to skatās.
Mani uzrunās tikai sieviete tīģeris, kas izgājis cauri mušmires uz zemes novietotam hunger games mākonim, kur tā, nometot tīģera apveidu, pieņems cilvēka izskatu ar rudi oranžu trijstūri. Bet es tik un tā ņemšos pārkārtot ledusskapja plauktus, lai ir kur paslēpties, kad spels kritīs.
Atceros, kā vairākos mirkļos pie sevis nodomāju "šo mirkli es noteikti gribu atcerēties un atcerēšos" un neko neatceros, protams.
Sēžam lielajos kapos. No friends to call, no one to meet.
I appreciate such an analog sidekick kā krāsns kurināšana.
Ekrāna kartupelīšu atspīdums logā, miesa balta kā milti, acis nesildi.
Iekšā ej pa maliņu un, ārā ejot, paņem līdzi pārspriegumu. Tu jau jūti, vai tev kaut kas iznāk līdzi vai nē.
Esmu izsmēlis visas citas iespējas, palikusi tikai opcija teksts kā bomba, spridzeklis, atomsprādziens, bet man ir žēl dzīvās radības, tāpēc esmu pret spridzināšanu, bet figuratīvi tas ir ne tikai pieņemami, bet pat nepieciešami, bet, kā man kā fiziskai būtnei tikt galā ar enevitablo спросят?
Navigate: (Previous 20 friends)