| 5:09p |
dažreiz čurājot nemaz neienāk prātā turēt krāniņu rokā precīzākai ticamībai vai citiem mērķiem. dažreiz, kad ir daudz ko teikt, rokas var saspraust sānos vai vienu sānos un ar otru urbināt degunu, realizēt autonomu padevi. tā es šodien darīju. tā varbūt tāpēc, ka vieta jauna un neierasta. skatījos ārā pa logu, pa šķirbiņu starp freskām un liegana sajūta pārņēma, es savas valstības kungs |