| 10:40a |
Tad kad tavas bērnības atmiņas sāk spēlēties ar fotogrāfiju pasē, no kuras uz gaismu starp jums skatās nodzeltējusi seja, tu saproti, ka garie gadi, kas pavadīti raujoties, ir rāvušies tev līdzi.
tu izdari trīs pietupienus un pārbrauc ar plaukstu skaustam, tavas radošās mokas ir uzcēlušas sev lepnu pili, tu esi noalgots par prožektoru un vecie aristokrāti, kas nāk ciemos, tev svārku atlokā karina grabuļus no padomjlaiku kapeikām.
tu aizver acis un redzi sirdi. tā pumpē asinis un mēneša divdesmitajā datumā stāv pie kases lodziņa, gatava ķert pie krūts un izlaist garu.
tu līdi līdumu, tu nopirki laivu, tu vedi kontrabandu, tu runāji ar aļģēm, tu esi viens. tavas zaļās kurpes nav tev laikā, tu rūpējies par mieru, tavā mājā nekad nav kautiņu.
rīt uzsnigs sniegs un tu pazudīsi atmiņās. |