kolly

Bija ārstēšanās terapija. Balzāms ar karstu upeņu sulu.. Laikam bija nedaudz pa daudz, jo sareibu pa smago...
Toties šodien jau jūtos labāk... doma ir to pašu šovakar atkārtot.. tikai laikam ārā gan vairs neiešu, jo ārā iešana pie nekā prātīga nenoved, ja ir temeratūra, tikai viens labums bija... Ceļš mājup, pa tukšām maz apgaismotām mazām ieliņām.. viena no tām bija miera iela... nemanīju nevienu cilvēku, nevienu mašīnu, tikai tās lapas, visu laiku tās krīt un krīt un paliek tumši brūni pelēkas uz zemes, kur visi tām staigā pāri... Tad vienu mirkli piestājot, aizpīpējot tabaciņu, sapratu, ka sajūta bija līdzīga kā tām lapām, ka tas pats notiek ar mani.. Atkal esmu pieļāvis kļūdu, kuru pirms kāda laika solījos nepieļaut, ieķēries un šķiet, ka atkal ne tamī kurā vajag.. dīvaini vai ne?
Bet tagad jācenšas taisīt atgriezeniskais process.. lai nokļūtu atpakaļ, kur pirmstam, vienīgā šaize.. nezinu recepti :)
Bet domāju par to, ka drīz būs Ziemassvētki - man gribās dāvināt daudz dāvanas.... ļoti daudz, sēžot mājās ar opīša džempīti sveču gaismā un klausoties Luis Armstrong - what a wonderful world... rakstīt kartiņas visiem superīgajiem cilvēkiem, lai viņi sajustos tik superīgi cik patiesībā tie ir.... Vot tak.. šodien atkal chills... un piektdiena..