kolly

Man šodien bija, un vēl jo projām ir... es pamodos un sapratu, ka esmu brīvs no ļoti daudzām lietām, neesmu atkarīgs...
Un tā sajūta ir burvīga... Tu vari darīt ko vien vēlies. Bet vislabākā sajūta ir tad, kad esi vesels.
Nevis vesels, kad esi izveseļojies no gripas, bet vesels garīgi un vesels fiziski, ka neesi
savainots, kroplīgs vai atkarīgs no narkotikām un alkohola vai kādā savādākā veidā Tu jūties brīvs.. Esi priecīgs par katru veselo nodzīvoto dienu un vari doties uz vienalga kuru pasaules malu...
Chista kruta jushka... :)

Dzīvē daudz kas mainās.. arī mēs paši - vai uz labo pusi? Tas vēl nav zināms... to tikai rāda laiks... Bet kas ir labā puse? Kas tad ir pareizi vei nepareizi..
Varbūt vienkārši ir labi, ka kāds mainās, lai nebūtu garlaicīgi, lai pielāgotos kam savādākam...

Besī man visi tie, kas čakarē, melo, izmanto un vienkārši izturās pretīgi..... Vislabākais veids ir no tādiem aiziet, līdz viņi paliks vieni un sapratīs, ka būs apčakarējuši paši sevi...

Bija ārstēšanās terapija. Balzāms ar karstu upeņu sulu.. Laikam bija nedaudz pa daudz, jo sareibu pa smago...
Toties šodien jau jūtos labāk... doma ir to pašu šovakar atkārtot.. tikai laikam ārā gan vairs neiešu, jo ārā iešana pie nekā prātīga nenoved, ja ir temeratūra, tikai viens labums bija... Ceļš mājup, pa tukšām maz apgaismotām mazām ieliņām.. viena no tām bija miera iela... nemanīju nevienu cilvēku, nevienu mašīnu, tikai tās lapas, visu laiku tās krīt un krīt un paliek tumši brūni pelēkas uz zemes, kur visi tām staigā pāri... Tad vienu mirkli piestājot, aizpīpējot tabaciņu, sapratu, ka sajūta bija līdzīga kā tām lapām, ka tas pats notiek ar mani.. Atkal esmu pieļāvis kļūdu, kuru pirms kāda laika solījos nepieļaut, ieķēries un šķiet, ka atkal ne tamī kurā vajag.. dīvaini vai ne?
Bet tagad jācenšas taisīt atgriezeniskais process.. lai nokļūtu atpakaļ, kur pirmstam, vienīgā šaize.. nezinu recepti :)
Bet domāju par to, ka drīz būs Ziemassvētki - man gribās dāvināt daudz dāvanas.... ļoti daudz, sēžot mājās ar opīša džempīti sveču gaismā un klausoties Luis Armstrong - what a wonderful world... rakstīt kartiņas visiem superīgajiem cilvēkiem, lai viņi sajustos tik superīgi cik patiesībā tie ir.... Vot tak.. šodien atkal chills... un piektdiena..

Nenormāli SUPERĪGI, jo esmu slims... sēžu mājā, neeju uz darbu, un klausos mūziku.... Tas viss man patiktu tikai, ja nebūtu arī slimības simptomi....
Ai nekas.. būšu vesels, tad jau atkal skraidīšu... Tikai tagad nedaudz skumji... jo atbildes uz sms saņemu arvien retāk, rudens lapas pamazām krīt arī vairs neturas kokos un sāk iebrūnēt uz slapjā asfalta. Pārāk liels nemiers... vajag pīpēt, lai būtu miers...
Vakar pabeidzu savu majaslapu www.kolly.ema.lv - protams būs vēl jāuzfrišina un jāpieliek šis tas klāt, bet tas ar laiku... galvenais, ka tagad ir....