Uz kraujas rudzu laukā -
Svētdiena, 3. Janvāris 2010 02:28
Laikam, lai nejustos galīgi draņķīgi un neskrietu apkārt kā vārna ar čiekuru pakaļā, vienkārši jādomā, ka dzīvojam vienreiz, visam ir sava pirmā reize un paldies Dievam arī pēdējā. Nu vismaz šobrīd man tā liekas.
Ir jauki apzināties, jauki?!... stulbs vārds. Patīkami apzināties, ka vairs neesi pilnīga idiote un vēlpietam līdz vajprātam naiva,un skrienot pa pļavu, rozā brunčos, vairs nelasu rožlapiņas un citas puķītes.
Viņš ir prom. Es esmu prom.
Visi ejiet prom.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend