mazās atzīšanās...

ļoti ļoti gribās uzzspēlēt karātavas. kā bērnībā smilšukastē smiltīs ar zariņiem vilkt burtus un zīmēt karātavas. ļoti ļoti gribās kādu pakārt! brīvprātigie piesakās!

sorry...es neprotu uzbāsties svešiem cilvēkiem. bet tāds nu ir šis darbs...ja gribu ko panākt būs jāiemācās būt nekaunīgākai :(

miers. paaraak liels miers. kaa sikspaarnis ar kaajaam gaisaa aizmidzis.

rīt atkal gaidāmi piedzīvojumi...bet pagaidām mana sabiedrība - brālis mijkrēslis, mūzika - lietus manā logā un vienīgais gaismas avots - monitora ekrāns...

cik stulbi ir spēlēt volejbolu vienā komandā ar savu bijušo fizikas skolotāju...man tā gadijās. biju gatava ielīst zemē jeb šajā gadījumā pludmales smiltīs...un tad vēl tās viņa piezīmes par manām servēm...

pa galvu maisās visādi finansu aprēķini, nekam citam tur rūmes šobrīd nava...

šodien slinkoju un pati par to besos ka esmu slinka :)
sēžu pie kompja un ik pēc desmit pārdomu minūtēm savā prakses atskaitē ierakstu vienu teikumu. tā es daudz neizdarīšu ņemot vērā to ka šodien kā parasti ir pēdējā diena. bet man galvā vasara.

šodien riktīgi varēja just ka ir vasara. kolosaals laiks, saule, peldēšanās, saldējums, atpūta, vakariņas ārā, grillētas desiņas, salāti.

varbūt te ir kāds gudrs cilvēks kas man blondām smadzenēm izstāstīs kā lai dabonu kaut kādu bildi iekšā?

kā tie pasniedzēji var mūs nabaga studentiņus čakarēt! šodien braucu speciāli uz rīgu lai aizstāvētu savu prakses akskaiti, bet še tev, redz pasniedējai pēķšņi nez kur jāskrien un mēs dažas studentes palikām ar garu degunu. nākamnedēļ jābrauc atkal - varbūt ka šoreiz izdosies darbu aizstāvēt!
nu un visa diena pačakarēta...

nu shitaa nonjemties! aarpraac galiigi te neorienteejos!