rīt atkal gaidāmi piedzīvojumi...bet pagaidām mana sabiedrība - brālis mijkrēslis, mūzika - lietus manā logā un vienīgais gaismas avots - monitora ekrāns...
šorītā bij' tāda migla, ka es gandrīz, gandrīz arīdzan varēju jau domās saklausīt lietu sitamies caurumainā kūtsaugšas jumtā. čabošiem kaķa soļiem sanāca/salīda/uzbāzās tumsiņa, krēsla (māsa:)), un gaismiņas gailē dusmīgu iebrucēju, nelūgtu viesu acēs (pusi nakti nocīnījāmies pret blandoni - runci!) tagad atkal saule, un prāts tāds skaidrs...ka prasās drusku rasināšanas...
lietus
tagad atkal saule, un prāts tāds skaidrs...ka prasās drusku rasināšanas...