mazās atzīšanās...

"Es biju neticīgs
Un
Es pielūdzu sevi
Savas vajadzības
Savas vēlmes
Savas iekāres
Bet to nesapratu
Jo visi tā dara
Tā tam jābūt
Tā tas bijis no laika gala
Ticēt praktiski zinātniskajam racionālismam
Es domāju sevi gudru esam
Un jutos gudrāks par citiem
Jo lasīju gudras grāmatas
Es biju ļoti loģisks. Kā matemātika
Manī sadzīvoja 10 pasaules uzskatu
Bet man nebija sava
Piezimt. Mācīties. Izklaidēties. Apprecēties. Strādāt. Nomaksāt nodokļus. Nomirt.
Tik nesapratu kāda tam visam ir jēga
Es turēju sevi par pasaules centru
Es piekopu Karnegī psiholoģiju
Es smaidīju, lai citi smaidītu pretī
Es teicu labus vārdus, lai citi man teiktu labus vārdus
Es tev, tu man
Man bija svarīgi iegūt
Visu, kas bija citiem
Un zināt vairāk par visiem
Es trenējos
Lai būtu stiprāks par visiem
Lai justos stiprāks par visiem
Es biju izdomājis savu dzīvi
Jurists. Labi pelnošs. Sieva — modele. Aston-Martin. Māja pie jūras.
Es meklēju laimi šai pasaulē
Lietās. Cilvēkos. Notikumos.
Bet guvu tik apmierinājumu. Ne laimi
Es lūkojos uz reliģiju.
Tā likās vecmodīga. Neloģiska. Nepierādāma. Mierinājums vājajiem.
Bet es biju stiprs. Gudrs. Mūsdienīgs.
Īstenība biju es.
Es tik ļoti biju Es.
Ka man kļuva pretīgi.
---
Kādu vakaru
Mani aizskāra mīlestība
Es nomiru savā Es
Viss atklājās mīlestībā
Es guvu atbildes uz visiem jautājumiem
Un atbilde bija
Dievs."


(Autors nezināms)