koki

1940tajos gados kāds nolēma sniegt topošajiem policistiem ieskatu nozieguma vietā. iespējams, lai netraumētu jaunos prātus, nolēma nerādīt dzīvu līķi, bet gan maketu. tad nu Frances Glessner Lee ķērās pie adatas un materiāliem un izgatavoja 18 diorāmas - miniatūrainiņas, rūpīgi sašujot cepures un citus niekus darbojošajiem personāžiem un izlemjot, kur un kā kurš mirs un kurš vainīgs. smuki izkārtoja visu un pasniedza jaunekļiem, lai pēta un studē, un pievērš uzmanību visai telpai, lai atklātu vainīgo.

nosauca to visu par Nutshell Studies of Unexplained Death.

re. atklāju sev kātrējo sapņu darbu - būt par Frances Glessner Lee:


te tad nu meklē un atrodi vainīgo:

( turpinājums )

kāda kolēģe liftā satika zaķi, cita mani aizveda pie cepurniecēm, citai, bērnībā slimojot, slimnīcā mamma pieslēja trepes un kāpa uz 2.st., lai pamātu pa logu, skaidrīte lasmane ir kalnietis (jo mācīja gan man, gan manai 60gadīgajai kolēģei), no rīta krišņu bomži gaidīja zupu, stāvot pie sniega kupenas, kurā mētājas gandrīz pilnībā nolauzts izpūtējs un neliela, melna lapiņa ar baltu eņģeļveidīgu būtni virsū (uzzīmētu), dators naktī uzsāka dumpja dziesmu..

žēl, ka es neesu kautkāpēc šobrīd cīrihē...
lūk, kas tur - bizārais muzejs - MUSÉE BIZARRE
kas šobrīd stāsta par Jakob Pilzbarth - spa pionieri Bādenē





un peles Otto Mouse piedzīvojumi 22 miniatūrainās

1. andy kehoe:

( turpinājums )

bet Bharti Kher tikmēr taisa sašļukušos ziloņus

tādu gribētu savā dzimtajā ciemā uz stacijas perona kādu rītu atstāt...

daily dose of imagery

bet te Lonely Doll

  

 

labas ziņas! koks apēda riteni!

vairāk ziņu pagaidām nav...