Vispirms par neko, tu domā par viņu ar prātu, bet priekš prāta viņa nav, jo prātam ir robežas, var teikt, ka brīvība ir brīvība tāpēc ka tai nav robežu , nekam arī nav tapēc sasaistu šos abus. (nekas - robežu neasamība - brīvība)
Par to no manas mutes teikto, mineju verdzību nevis kalpošanu, jo kalps izvēlas savu kungu vergs nē un saistiju ar brīvību šo procesu ne tāpēc ka tas piesķir absalūtu brīvibu, bet gan brīvibu no savas gribas. ( kunga griba paliek, tatad tā nav absalūta brīvība jo ir iesaistīta kāda griba. (jebkurai gribai ir robežas)).
Nu un par esnesci - ir arī etiķa esence.