|
|
|
Novembris 19., 2019
00:29
Vēl bija tāds prikols - kad dzīvojām kopā, regulāri vilku no Rolanda maka naudu. Nu tur pa piecītim, desmitniekam, ne vairāk vienā reizē, tā lai nepamana... A ko, gribi mani drāzt, tad es par to iekasēju sev aldziņu, hahhaha.
|
Novembris 18., 2019
18:49
Nu vecīt, ja tu domā, ka manu gigantisko prāta jaudu spēj ietekmēt tāds nieks kā SIFILISS, tev čista jābūt debīlam. Kaut kādi rietumu medicīnas pakalpiņi nepakļaus mani savām manipulācijām, biedējot ar baktērijām. Pie velna, ja es būtu noticējusi viņu iluminātu diagnozēm un gāzusi sevī penicilīnu, mani taču pārņemtu svešķermeņi un viņu biosistēmas. Nu padomā pats loģiski. Tāpēc es sifilisu iznīcināju ar DOMAS SPĒKU! Ai, nu jums tāpat to nesaprast.
|
Novembris 16., 2019
11:27
Vēl viens sapnis - es nedevu naudu festivālam tāpēc, ka man būtu bijis bail (:D) no noziedziniekiem, bet tāpēc, ka man patīk sexy čaļi un māxla. Tāpēc jau mēs satikāmies, ka biju padzirdējusi arī par nevienam tolaik nezināmām scēnām, nu, manā vecuma grupā. Tā bija kā mistērija, man tolaik vispār gandrīz nebija draugu ar kopīgām interesēm, kā vienmēr, tāpēc biju gatava visus akceptēt savā sirdī.
|
Oktobris 11., 2019
12:54
ulvs nudien ir stalkeris. es to kā cilvēks, kas nelieto antidepresantus, saku. rakstīt par svešiniekiem šitādus tekstus ir bišķiņ tā kā "saucam mentus, tam džekam tādas viltīgas acis, un viņš stāv uz ielas un pēta garāmgājējus".
katrā ziņā, es izsauktu. man strjomī. vai tu lieto zāles, ulv? es zinu, ka cilvēki, kuri lieto zāles, mēdz padomāt, ka tādas izklaides ir normālas.
mans secinājums ir, ka bijušajā darbā gandrīz visi lietoja zāles, jo mēdza stundām ilgi skatīties uz mani - arī tad, ja rādīju fakučus, sūtīju dirst, rakstīju vēstules, lai atpišas. tas ir kaut kāds autisms. tā kā sabtransā, kad pretī apsēžas milzīgs, dīvains tēvainis un visu ceļu uz mani skatās, es skatos pretī, ļauni, bet šis nesaprot signālu un turpina, līdz es uzmaucu galvā džemperi, lai varētu vismaz pagulēt. pēdējo veco bābu, kura to darīja, es nofotografēju, tad viņa atpisās un sāka skatīties pa logu.
rezultātā man sākās paranoja. es pat dzirdēju, kā vītņu presētājs pārdeva heroīnu ģērbtuvē. labrīt! tas viss ir pa īstam! ja tu lieto zāles, tas nenozīmē, ka citi nepamana tavas dīvainības.
|
Oktobris 5., 2019
14:13 - Par zālēm
Gribu jūs painformēt, ka domāju drīzumā atklāt, kurš man ir devis antidepresantus (vai, piemēram, arsēnu). Domāju, ka jums derētu zināt arī to, ka bērnībā 10 dienas pavadīju izmeklēšanā slimnīcā, kur man taisīja kaut kādu dīvainu operāciju un mēģināja noskaidrot, kāpēc es nevaru pačurāt vai pārstrādāt zāles.
12 gados man bija nieru mazspējas gadījumi, kad nenormāli sāpēja nieres, bija nelaba dūša un čurāju asinis (tās nebija menstruācijas, man bija ļoti traucēta vielmaiņa, es taču, lol, zinu atšķirību, kas un kā, jo īpaši pēc visām šīm vājprātīgajām procedūrām).
Man bija traucēta perifērā redze, turklāt vienu brīdi bija pilnīgi oranža mēle - kā apelsīns. Tā kā, ja jūs esat par to atbildīgi, ziniet, ka jums ir paveicies, ka zinu par indēm vairāk nekā jūs un protu meditatīvi nenomirt, pat trīs minūtes aizturēt elpu un apturēt pati savu pulsu. Bet, ja šis kādreiz atkārtosies, es zvēru, es kādam iedošu pa tāfeli tā, ka nošķīdīs vien, es netaisos te sevi pazemot un nolaisties līdz jūsu līmenim un staigāt kā līķis pa pasauli, ES JUMS TIEŠĀM APSOLU.
|
|
|