| psiholoģiskais sadisms |
[08 Aug 2006|02:05am] |
nu labi.
nu un?
goodbye. friends. lovers. and others.
|
|
|
[06 Aug 2006|02:38am] |
Kad putni vairs nesaprot cits citu
un akmeņi pārvēršas akmeņos
Tad dīķos atkal dzimst cilvēki
|
|
|
[05 Aug 2006|06:03pm] |
tagad man ir skumji, jo pārņem "es tomēr būšu prom ilgi" sajūta.
Es tomēr esmu pāri darījusi ļoti daudziem un, diemžēl, zinu, ka nekad neatvainošos.
un tomēr es gribētu; (tomēr, ne jau speciāli.)
un nav jau tā, ka viegli, ziniet, tā aizbraukt - atstāt te gan Jūs, gan Kronvalda parku un visas tās zilās karotītes, kas te mājās.
liekas, ka nāksies atstāt arī atmiņas, jo par smagu ņemt tās līdzi; nē nekas, atsūtīsies pašas, ziloņkaula aploksnēs
post scriptum - no šodienas man šķiet ka nav uzbudinošākas lietas par baltājām aploksnēm - baltas, tīras nevainīgas no skata, bet neviens jau nezin, kas tajās iekšā slēpjas, tās aizlīmētas un nepielietojot vardarbību, tas atplēst (atplest) nevarēs.
|
|
|
[04 Aug 2006|03:26am] |
es vēl trīs naktis padusē nesīšu kuskusu`
trīs naktis runāšu latviešu valodā.
|
|
|
[02 Aug 2006|11:33pm] |
Man jāmaina uzvārds
Anna Pārpratuma
Anna Konflikte
kādēļ vienmēr tā?
I'm Praying
To Be In A Generous Mode
The Kindness Kind
The Kindness Kind
To Share Me
To Share Me
|
|
|
[29 Jul 2006|02:11am] |
Viņi gribēja mani šokēt, atklājot to, ka mastrubē pie manas bildītes tumši zilā rāmītī,
es no smiekliem gandrīz pieslapināju biksiņas, ha
|
|
|
[28 Jul 2006|12:37am] |
es te staigāju ar saviem ziemas zābakiem, iespīlētās biksēs un baltā blūzē,
man trūkst šlipses (šļupses) un mazas, seksīgas cepurītes
briesmīgi gribu tādu, kur tādu var dabūt?
|
|
|
[27 Jul 2006|12:38pm] |
| [ |
music |
| |
muse - super massive black hole |
] |
bet kā lai nesažņaudzas, ja istabā vairs nav nevienas dzīvas dvēseles?
|
|
|
[24 Jul 2006|01:25am] |
Nav vērts izlikties
Esmu veselīga un mājās gatavoju soju
Bet šonakt mani krampjaini pārņem vēdera spazmas, meklējos vecos Rīgas Laikus, ar kuriem izlīmēt futūristiskas virtuves trešo sienu (viena ir balta, otra ir sarkana, un vēl apgāztais spogulis, kas piedod mehāniskā apelsīna piegaršu),
tādas virtuves, kuras es neredzēšu vēl ilgi
pēc divām naktīm es uz gadu atvados no Viņa,
man šķiet es gribu raudāt jau tagad, bet es nevaru, jo vēderā stipri žņaudz
|
|
|
[19 Jul 2006|04:32pm] |
Mans tēvs no Grieķijas atveda mazu maciņu - tādu vardīti - tādu prieku man neviena lietiņa nebija sen sagādājusi prieku.
Mums bijs big talk, Viņš pastāstīja, ka grib pirkt māju.
Spānijā - vai labāk Portugālē.
Varbūt arī Marokā.
"Es taču drīkstēšu braukt pie Tevis padzīvot?"
- "Protams" (apņem ar roku manus plecus, piespiež klāt un noskūpsta uz pieres)
..bet man acīs asaras sariešas
|
|
|
[19 Jul 2006|04:25pm] |
Man liekas, man vajadzētu sākt uztraukties, spiesties klāt ciešāk, bet es aizeju uz savām mājām, lai pabūtu viena, lai uzrakstītu vēstules vācu valodā, lai (varbūt) uzrakstītu pārdomu darbu par "bezgaumīgajiem Straumēniem" (kādas lasītājas komentārs Kultūras dienā), lai varbūt aizbrauktu vakarā uz Andrejsalu, varbūt padejotu, bet viena - bez Viņa. Visi iespējamie laikrāži griežas uz priekšu, es nokrāsoju dzeltenas durvis viņam, es no stieplēm taisu plaukstas, es skatos tālumā, Laiks izbirst kā mazas stikla pērlītes, kuras nevarēs ātrumā salasīt - pēdējā nedēļa aiziet.
Funny, braucu prom es, bet man būs jāatvadās no Viņa.
Man ir vienalga, ka es palaižu garām gada braucienu. un Venēciju. Un Šveices Alpus. Un visu kas tur būs,
bet goda vārds, tas mazliet skumdina, ka es tā
ka es tāda esmu palikusi
|
|
|
[18 Jul 2006|02:08am] |
|
PMS pārvērš mani no lepnas kuces par smilkstošu kucēnu, bļe.
|
|
| atgriežoties mājās |
[16 Jul 2006|09:16pm] |
neparasti auksts un vējš norāvis no sienām visu raujamo, ar cirkuļiem piesprausto, istabā ir nodevīgas kartona kastes, man šķiet no tām aukstums dveš
man te neparasti kluss un nekas nedūc, aiz logiem gan liepas rūc, es netieku skaidrībā vai šodien esmu laimīgs
|
|
|
[16 Jul 2006|12:52pm] |
| [ |
music |
| |
Frenk Sinatra |
] |
Mokos es tomēr ar to visu, salieku kājas krustā un izlaižos ādas biroja krēslā, klausos Frenku, it kā jau būtu un pat ir ko darīt, bet es ārā iet atsakos, ēdu mazas rozā tabletītes
|
|
| tā es mīlu dzīvi |
[15 Jul 2006|03:47pm] |
|
|
|
|
[15 Jul 2006|03:37pm] |
tā tāda ego rīvēšanās un sišanās vien ir, jo, ja es vienu nakti aizeju gulēt kā normāls cilvēks, tad kad ir tumšs, tad nākošajā dienā no manis gaida daudz vairāk nekā parasti, turpretī man atkal ir tik neinteresanti un es atsakos darīt vispār jebko.
sāpīga mastrubācija, gribētos teikt, bet labāk pusaizmigušai un mazliet sāpošai, nevis pie skaidra prāta apzināties, ka mani grib iejūgt saulainos rāmjos, galu galā ir sanācis, ka viņi te tūlīt svinēs, bet es drīz apnikšu arī pati sev, bet neko jēdzīgāku es nevaru izdomāt
|
|
|
[14 Jul 2006|11:23pm] |
|
es aizmigu uz leopardīga palaga, skrējēja pozā pie pieklusinātas Kārļa Zariņa operdziedāšanas, ar slapjām matu lēksķēm pāri sejai
|
|
|
[14 Jul 2006|09:49am] |
piemēram.
vakar mūs varēja noķert un (izpist kārtīgi).
mēs ielavījāmies naktī Akadēmijā, gajām augšā (jau vakara pusē ar matusprādzi es attaisīju telpu, kur scenogrāfi lija iestājeksāmenu klusās dabas gleznošanā, jaucu krāsa un gleznoju viņa vietā), tumsu rīdami un slēpdamies pa pakšķiem, tēlotu, ka kaut ko dzirdam, mēģinātu atlauzt 4. stāva iestājeksāmena durvis, kur Dāvidu zīmēja, mēģinājām tikt iekšā, lai es viņa vietā to Dāvidu uzzīmētu, bet tur durvis nebija tik viegli dabūnamas vaļā, mēs skrējām ārā un, kamēr dežurants kaut kur onanēja (tikai mūsu pieņēmums), mēs gribējām nočiept atslēgu, bet eksāmenu telpu atslēgas bija savāktas kaut kurkādam pediņam seifā saliktas (gan jau).
vai nav vienalga tad, bet tagad mani ceļ agri no rīta (ar savilktiem, kā stīgām, muskuļiem), mazliet purina, un ved, lai es varētu taisīt lielas tortes un bubertus, priecīgas svinēšanas, mammīt!
es esmu piekususi, goda vārds
|
|
|
[14 Jul 2006|09:45am] |
| [ |
music |
| |
juana molina - elena |
] |
Viņi dažreiz mani ceļ no rītiem, ap astoņiem un deviņiem, un pieprasa manu ieguldījumu kopprodukta uzlabošanai, mazai pastrādāšanai, bet tad man viņiem gribas teikt (lai arī miegs uzreiz nenāk, bet mugura nodevīgi smeldz), ka (vispār jau katru dienu es to varētu atkārtot), ka, ka, es atnāku ļoti vēlu vai agri, kad ārā jau sāk palikt auksti un uzreiz jau es neaizeju gulēt, un ka man sāp mugura, un ka es taču esmu tik ļoti notievējusi, bet tur es klusēju un daru.
hmm, cik nodevīgi pret sevi - man reibst galva no krastuma un visi locekļi tik ļengani, es nevaru saņemties paēst, jo karstums baro, kāpdams un spiezdamies visur iekšās,
es varētu bērniem stāstīt par to, kas notiek naktīs
|
|
|
[11 Jul 2006|03:11am] |
kaut kad šodien pa dienu, autobusā, es dzirdēju jēdzienu: "Tas bija kā sekss ar Džonu Travoltu!!"
nu gan, atraduši par ko sajūsmināties, vispār jau man tas neliekas forši
|
|